Turpinās izsolīt Vāgnera namu

Pildot valdības uzdevumu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) turpinās izsolīt vēsturisko Vāgnera namu nomai. Atkārtoto izsoli plānots uzsākt 23. augustā ar pieteikšanās termiņu pretendentiem – līdz 4. septembrim.

Augusta sākumā izsludinātajā vēsturiskā Vāgnera nama izsoles pieteikšanas laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam – 21. augustam pulksten 17.00 pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

“Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt – ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,” skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Izsoles noteikumi paredz iespēju 237 gadus veco vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās (saglabājot to valsts īpašumā). Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu – ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi – nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem.

Nomniekam saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumiem būs pienākums izstrādāt ēkas pārbūves – restaurācijas būvprojektu un 18 mēnešu laikā no īpašuma nodošanas un pieņemšanas dienas izstrādāt būvprojektu, saskaņojot ar iznomātāju un Rīgas būvvaldi būvniecības ieceres un visu būvniecībai nepieciešamo dokumentāciju, kā arī veikt visus nepieciešamus pirmsprojektēšanas darbus.

Atbilstoši ar VNĪ saskaņotajam restaurācijas projektam nomniekam 41 mēneša laikā būs jāveic vērienīgi ēkas atjaunošanas darbi – pamatu nostiprināšana, jumta seguma maiņa, tajā skaitā bojāto nesošo konstrukciju nomaiņa, ēkas hidroizolācijas ierīkošanas darbi, ēkas fasāžu un visu telpu atjaunošana, jaunas ēkas apkures sistēmas izbūve, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmas izbūve, siltummezgla pārbūve, jaunas ēkas stacionārās ugunsdzēsības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve, tajā skaitā tehniskās kanalizācijas restorānam, kā arī lietus savākšanas un novadīšanas nodrošināšana, elektroinstalācijas nomaiņa un citi darbi. Līgumā tiks noteikts nomnieka pienākums visā līguma darbības laikā apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret trešajām personām un iznomātājam (valstij) nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt īpašuma lietošanas mērķim jābūt kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Izsoles sākuma cena – 2222,85 eiro mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5 % no kadastrālās vērtības gadā, nekustamā īpašuma nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim VNĪ kontā būs jāieskaita nodrošinājuma maksa 10 000 eiro apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai. Desmit darba dienu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas nomniekam nepieciešams iesniegt iznomātājam neatsaucamu līguma saistību izpildes nodrošinājumu – bankas garantiju par 50 000 eiro.

Atkārtotā nomas tiesību izsole notiks 6. septembrī. Pieteikšanās termiņš izsolei – līdz 4. septembrim. Detalizēta informācija par pieteikšanos izsolei un izsoles nosacījumi tiks publicēti VNĪ mājas lapā www.vni.lv.

Jau ziņots, ka šī gada 10. jūlijā notikušajā Ministru kabineta sēdē tika izskatīti pieci dažādi iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kuri paredzēja: 1) īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem, 2) īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību, 3) īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku, 4) īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai 5) īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē.

Klātesot Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvjiem, valdība nolēma atbalstīt Vāgnera nama iznomāšanu privātajam partnerim ārpus vispārējās valdības sektora, nosakot VNĪ 2018. gada septembra beigas kā termiņu izsoles īstenošanai. Kā otrais potenciālais ēkas attīstības scenārijs tika minēts ēkas pielāgošana VSIA “Latvijas Koncerti” darbības nodrošināšanai, izvietojot tajā biroju, kā arī VSIA „Latvijas Koncerti” māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu un koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988. gada līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.

Vēlākajos gados vairākkārt veikta telpu pārbūve, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Kopumā VNĪ uzsāktās programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieki.

Leave a Comment